Lai arī tradicionāli ir pierasts betonu uzskatīt par ārkārtīgi izturīgu materiālu, tomēr lielu daļu savas izturības tas sasniedz pateicoties korekti iestrādātai armatūrai. Ir pilnīgi pareizi uzskatīt, ka betons revolucionizēja būvniecību, tomēr tas pats par sevi nekādi nav perfekts. Pilnīgi sacietējušam betonam ir izcila spiedes izturība, kas ir ļoti svarīgi, lai ēkas pamati un sienas spētu izturēt tās svaru. Diemžēl tīra, nearmēta betona konstrukcijas ļoti slikti panes lieces un stiepes slodzi. Iedomājieties, kas notiek liecot cietu, trauslu materiālu- tas turēsies pretī līdz pilnībā salūzīs. Šo betona konstrukciju trūkumu var novērst tajā iestrādājot elastīgāku materiālu- armatūru. Sākotnēji metāla armatūras vietā izmantoja koku, kam arī bija pa spēkam uzlabot konstrukcijas izturību. Mūsdienās betona konstrukciju armēšanai izmanto tērauda armatūru. Ļoti svarīgi ielāgot, ka metāla armatūra nav apstrādāta ar pret rūsēšanas slāni un vides ietekmē ātri sāk rūsēt. Nepareizi iestrādāta armatūra rūsējot var nopietni saīsināt betona konstrukcijas darba mūžu. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut armatūras atsegšanos vai armatūras galu rēgošanos ārā no betona konstrukcijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai sākotnēji armatūras siets tiktu ieklāts precīzi, jo jebkuri labojumi pēc betona sacietēšanas būs sarežģīti, dārgi un nelabvēlīgi ietekmēs konstrukcijas mūžu. Nekvalitatīvi iestrādāts armatūras režģis var sākt rūsēt- tā kā rūsa apjoma ziņā ir lielāka par armatūras stieni, tad tā spiež un drupina tai apkārt esošo betonu. Šos procesus ievērojami paātrina sasalšanas un atkušanas cikli ziemā. Šāda veida bojājumus, domājams, ir redzējis ikkatrs- dzelzsbetons ar nolobījušos virskārtu un redzamu sarūsējušu armatūras sietu. Nesošajām konstrukcijām šādi bojājumi var būt kritiski, jo tiek sabojāts betons, kas nodrošina to nestspēju.

Strādājot ar armatūru ir jābūt uzmanīgam.

Strādājot ar armatūru ir jābūt uzmanīgam un jālieto attiecīgus darba aizsarglīdzekļus. Tērauda armatūru parasti griež ar leņķa slīpmašīnu (fleksi). Šeit svarīgi lietot aizsargbrilles, jo griežot jārēķinās ar pamatīgām dzirkstelēm. Pat viena dzirkstele nonākot acīs var radīt spēcīgu iekaisumu un parasti ar to arī darba diena beidzās. Acīs nokļuvušas metāla skaidas paša spēkiem izvilkt nav iespējams un velti arī ir cerēt, ka tās no acīm izkļūs pašas. Šādā gadījumā pēc iespējas ātrāk vēlams ir nokļūt pie ārsta, kurš ar speciālu magnētu skaidiņas izvilks un nozīmēs tālāku ārstniecības. No dzirkstelēm vēlams sargāt arī apģērbu (īpaši sintētisku) un pielūkot, lai dzirksteļu strūkla būtu novirzīta pret nedegoša materiāla virsmu. Griešanai izmantojot lielo fleksi dzirksteles būs vēl lielākas un tās var arī apdedzināt atsegtu ādu. Tāpēc griežot mēs iesakām izmantot cimdus un darba apģērbu. Cimdi arī pasargās rokas no grieztajiem armatūras galiem, kas parasti ir ļoti asi. Bīstamas mēdz arī būt stāvus esošas armatūras, uz kurām ik gadu uzduras simtiem cilvēku. ASV, piemēram šādi stāvošām armatūrām ir obligāti jāliek drošības uzgaļus.

Armatūras stiegrojumam, atkarībā no pielietojuma, parasti izmanto arī dažādus papildelementus. Distanceri ļauj daudz precīzāk saglabāt soli starp armatūras stieņiem un fiksatori paceļ armatūru no zemes, lai zem tās varētu satecēt betons. Standarta konstrukciju izveidei ērti ir izmantot jau gatavu armatūras sietu, ko iespējams iegādāties loksnēs un sasienot ar stiepli veidot lielākas platības. Nestandarta konstrukcijām ir nepieciešams pašam izveidot vajadzīgos elementus un sasiet tos kopā ar tērauda stiepli. Siešanai var izmantot speciālas stangas, vai arī speciālu sienamo āķi. Visērtāk ir siet izmantojot jau sagatavotas stieples ar cilpām, ko uzver uz āķa un cieši uzsien armatūras stieņu krustpunktos. Sienot arī jāpielūko, lai stieples netiktu savilktas par ciešu, jo tad tās var pārlūzt. No stiepļu pārlūšanas var izvairīties uz katru savienojuma vietu reizē sienot pa divām stieplēm kopā. Ja savienojuma vieta ir mehāniski nospriegota, tad var izmantot pat vairāk stieplītes.

Armatūra, Armatūras ražošana, sienu armēšana.

[Gallery not found]