Dzīves ritms lauku sētā

Lauki1

Tiem, kas visu savu mūžu dzīvojuši pilsētā, šķiet, ka lauki ir vieta atpūtai. Latgale, zilo ezeru zeme, kur migla rītos nolaižas pār klajumiem kā balta, viegla villaine. Kurzeme, kur Ventas rumbā zivis lido. Zemgale, Latvijas zaļākais novads, kur rasas lāses rītos rotājas zālē kā tīri dimanti. Vidzeme, kur Gaiziņš dienu un nakti pārrauga mežu galotnes – Latvijā valda miers un bezgalīgs skaistums.

Palieciet īstenā lauku sētā kaut pāris dienas un pastrādājiet līdzi sētas saimniekiem. Žogs, kas ieskauj viensētu, glabā aiz sevis noslēpumu. Kāds tas ir? Tas ir nebeidzama darba noslēpums.

Lauku ļaudis rītos ceļas agri jo agri – ar pirmajiem gaiļiem, ar pirmajiem putniem, pirms rasa vēl nokritusi, pirms saule paspēj izstaipīt savus starus un apmirdzēt pļavas. Un āboliņā rītos vēl dus zirneklīši, jo viņu tīklos aizvien turas rasas lāses. Kustēties tad nedrīkst, jo šis skaistums ir tik trausls, viegli gaistošs, plīstošs.

Lauku ļaudis arī rītos dzer kafiju. Tikai citādi. Viņi mostas bez modinātājiem, kas atlikti astoņas reizes. Viņi vāra smaržīgu kafiju un ātri to izdzer. Tas ir nevis rīta rituāls, kā mums, pilsētniekiem, bet gan ātra deva enerģijas līd brokastīm. Pilsētnieks dienu sāk ar kafiju un maizīti, toties lauku ļaudis līdz brokastīm jau paspējuši apdarīt lērumu darbu.

Žogi, kas apjozti lauku viensētām, glabā tik daudz. Tie redzējuši ragainus lopus, viesus, veļas dienas, lietu un krusu. Tie darināti ar smagu darbu un pašu rokām. Šķiet, tas ir tikai žogs, tomēr tajā ielikta cilvēka sirds un dvēsele.

Mūsdienās sastopamas tik dažādas lauku sētas. Cilvēki kļuvuši moderni un izglītoti dažādās jomās. Dators ar interneta pieslēgumu laukos nav nekas neparasts. Kā citādi lauku cilvēks apzinās pasauli. Jo izrauties jau nav laika, darbs negaida.

Kas apvieno kā pilsētas tā lauku ļaudis? Kvalitāte. Viņi visi vēlas labākos rezultātus no tā, ar ko ikdienā nodarbojas. Darbs, ko mēs visi darām ir tas, kas mūs raksturo. Mēs visi vēlamies labākos instrumentus, labākos materiālus, labākās izejvielas. Vienalga, vai mums šodien jāuzslien žogs vai sēta, vai jānodod gada atskaite – mēs visi esam vienlīdzīgi, lauku cilvēki un pilsētnieki.

Ritms lauku sētā ir steidzīgs. Tas sitas kā sirds – ātri un stabili. Rītos lauku cilvēks mostas, lai strādātu, strādā, lai dzīvotu. Jā, laukos ir skaisti, bet tas viss nāk ar darbu. Nezāles zeltu, ja tās neizrautu ik pārdienas. Lopi ir jābaro. Puķes jālaista un jāravē. Tomāti un gurķi jāapkopj, dārzs jāpieskata. Un tikai vakarā, kad saule atkal dodas pie miera, pieklust arī lauku cilvēks. Tikai tāpēc, ka savs laiks darbam, savs atpūtai.

Leave a Reply

Draugiem.lv pase